14.medusmēnesis. Naissaar.

Naissaar karte
Naissaar karte

Līdzi ņemamo lieto checklist:

Valdis

Karīna

Šorti

X

X

Apenes

X

X

Garās bikses

X

X

2 t-Shirts

X

X

Siltais džemperis

X

X

Cepurīte

 

X

Peldbikses

X

X

Lietus jaciņa

X

X

2 pārgājiena zeķu pāri katram

X

X

Galvas lukturītis

X

X

GPS

X

 

6 AA baterijas

X

 

6 AAA baterijas

X

 

Kartes, izdrukāts slēpņa apraksts

X

 

Pildspalva

X

 

  • Ūdens
  • Maizītes
  • kādi pāris AXA batoniņi
  • Banāni
  • Brokastis un vakariņas uz salas ēdīsim viesu namā.
  • Fotoaparāts

Ievads

Šīs ekspedīcijas ideja manā prātā iesēdās jau pasen – kaut kad 2012.gadā nejauši uzgāju foršu bloga ierakstu, kur šī ekspedīcija bija aprakstīta hronoloģiskā HH:MM veidā (http://nomoda.sapnis.com/radi.php?id=1420). Patiesībā tas ir multi-slēpnis, kas izvietots Naissaar salā, 10km uz Z no Tallinas. Naissaar ir 3šā lielākā Igaunijas sala, kas gadsimtu gaitā pārsvarā kalpojusi kā lielisks nocietinājumu punkts, kas nodrošina lielisku kontroli pār jūras teritorijām ap Tallinu, pa ceļam uz Sankt-Peterburgu un vispār Baltijas jūras ziemeļu daļā.

Naissar. Tallina.
Naissar. Tallina.

Viss Nargo (http://coord.info/GC2FMR0) slēpņa apraksts, citu slēpņa atradēju fotogrāfijas un arī pati sala mani vilināt vilināja. Līdz kamēr, stādot savu 2013.gada plānu, ierakstīju to obligāti paveicamo lietu sarakstā. Par šo manu ANNUAL TO-DO sarakstu būs jāuzraksta atsevišķs bloga ieraksts, jo pati ideja ir tik vienkārša, bet tomēr ārkārtīgi iedarbīga – šis saraksts dod man stimulu laicīgi ieplānot un realizēt lietas, ko citkārt domās vien noglabātu un tad vēlāk sūkstītos, ka neko neesmu redzējis un neko neesmu paveicis. Bet ar būtībā viss ir triviāli – ja nav plāna, visbiežāk nav realizācijas. Plānu var mainīt, atlikt uz laiku – bet nevar izlikties, ka viņš nepastāv. Turklāt, ja ko uzraksta, tas jau ir krietni reālāk, nekā tikai domās esošas vēlmes.

Ekspedīciju sāku plānot jau ziemā, kad rūpīgi izlasīju visus iepriekšējos logus un izpētīju internetā pieejamās kartes. Tas radīja pietiekami skaidru nojausmu, uz ko es eju un ko tur piedzīvošu. Tomēr, ne viss vienmēr ir tā, kā tu iztēlojies. Bet par to vēlāk.

Biju plānojis Nargo ekspedīciju veikt kopā ar saviem draugiem, bijām jau nozīmējuši datumu, kad it kā visi var tikt. Tomēr – bērni ir bērni – tiem vienmēr priekšroka. Tad vienai ģimenei kaut kas parādījās (dzimene), tad mums iepriekš noliktajā datumā parādījās Pauļa izlaidums utml. Arī interese baigā ne no viena īpaši nebija. Beigās atmetu ar roku. Ņemšanās, organizēšana, plānošana un pieskaņošanās baigā, bet interese no draugiem tāda visai nosacīta. Visvairāk jau man pašam šo gribējās. Tāpēc pasākumu sašaurināju no 8 cilvēkiem uz 2. Ceru, ka draugi piedos.

Papildus tam, mūsu ģimenei šogad jau ir 14tā dzimšanas diena – to tad arī nolēmām nosvinēt tieši ar šo ceļojumu uz Igauniju un Naissaar ekspedīciju. Mums šis ir īpašs laiks. Kopība. Divatība. Divība. Nemaz tik bieži nesanāk pabūt divatā, parunāt kā pieaugušiem cilvēkiem. Bet tieši tamdēļ jau šie romantiskie divvientulības braucieni tik lieti noder: tajos uzzini ar ko tu kopā dzīvo, ko tavs draugs domā un ko dzīvē dara 🙂 Šis ceļojums, protams, nav tas pats romantisākais, ko varēju savai mīļotajai piedāvāt. Toties savādāks, ar savu odziņu un atmiņas raisošs gan. Tālāk lasot sapratīsiet.

1.Diena: Sigulda – Tallina

Nodevuši bērnus laipnajai vecmāmiņai, kas piekrita 2 dienas ar šiem ņemties, no Siguldas startējām Ceturtdienas velā vakarā, ap 20:00. Aizbraukuši līdz Pērnavai, sagribējās ēst vakariņas. Izmantojot Googles tantes padomu, atradām lielisku itāļu restorānu Steffani (https://plus.google.com/105535645466427188497/about?hl=en). Apkalpošana prīmā, ēdiens gards, atmosfēra superīga – nu lielisks ceļojuma sākums.

Steffani
Steffani

Tallinā ieradāmies jau krietni pēc pusnakts. Meklējām, kur nolikt auto, jo bijām norezervējuši boutique viesnīcas istabiņu pašā vecpilsētas centrā, izmantojot booking.com. Viesnīcas nosaukums tāds nedaudz ar spiegiem asociēts (www.booking.com/Cru-Hotel), bet iekšā nekas par sazvērestības iespējamību neliecināja 🙂 Starp citu, Booking.com ir lielisks rezervēšanas portāls, jo piedāvā izdevīgas cenas, turklāt viss ir itin vienkārši saprotams un atrodams. Jau kādu 3šo reizi esmu to izmantojis un arvien esmu ļoti apmierināts ar pakalpojumu.

CRU Hotel
CRU Hotel

Stāvvietu Tallinā atrast nemaz nav vienkārši. Visur tikai igauniski uzraksti par to, kādas tik viņi tev lietas nodarīs, ja tu šeit mašīnu atstāsi: gan aizvilks (to no piktogrammām var saprast), gan sodu uzliks, gan … nu ar vienvārdsakot – sarežģīti atrast vietu, kur droši atstāt auto vecpilsētas tuvumā ar pārliecību, ka rīt no rīta, kad tu modīsies, tas joprojām tur stāvēs, turklāt bez bezjēdzīgi lielas soda naudas kvīts pie loga par kaut kādu neiztulkojamu igauņu likumu pārkāpšanu. Pēc 20min riņķošanas tomēr vienu vietu atradām – tur par 2.5 EUR/h auto var atstāt. Nolēmām – ja jau mēs celsimies un auto pakaļ nāksim ap 10:00, tad tas viss nemaz tik dārgi nebūs, jo zīme rādīja, ka jāmaksā tikai no 8am. Tomēr – Igauņu parkingmīteri nav tik gudri, kā Latvijā – kad iemetām viņiem nedaudz naudiņas, tad uz čeka tika izdrukāts laiks 3:45am… nja. Nu vairs neko – izrādās, pārkingmīters neprot izlaist nakts brīvo laiku, kā Latvijā esam pieraduši. Atlika vien cerēt, ka pārkinga džeki to neņems ļaunā. Drošībai es vēl 5 EUR ieliku aploksnītē un paliku zem logu tīrītājiem, ja nu kas..

Viesnīca, kā jau minēju, bija superjauka – tīra, romantiska, veclaicīga, burvīga utml epitetus pelnoša. Viesnīcniece mūs veda pa tādiem kā gariem gaiteņiem no vienas mājas uz otru, uz trešo, līdz kamēr nonācām pie savas istabiņas.

CRU Hotel backyard
CRU Hotel backyard
CRU Hotel pagalms
CRU Hotel pagalms

2.Diena: Tallina, Naissaar

No rīta pirmā lieta, ko darīju, ir pārliecinājos, vai ieplānotais kuģītis plkst 11am iet – nekā – http://monica.ee/soidugraafik-naissaarele mājas lapa rādīja, ka 24 cilvēki (kas bija vakar uz pēcpusdienu) nav pietiekami un reiss ir atcelts… @#$^%$%^. Nākošais tikai 18pm. Sazvanīju kapteini, tas teica, ka ir vēl opcija izīrēt motorlaivu, par 200 EUR… Kaut kā nesagribējās šitādu naudu maksāt. Mēs labāk pa Tallinu pastaigāsim un labas pusdienas paēdīsim.

Brokastis bija klasiski gardas. Ģimenes cilvēki mani sapratīs. Tas ir ekskluzīvi – viss jau ir sagatavots, nekas pašam nav jātaisa – aizej un paņem: olas, putra, maizītes, omlete, igauņu jogurts, igauņu kellogs un musli – jauki, jauki.  Karīnai, kā jau mums mūsu ceļojumos pieņemts, sāka mesties nedaudz šķērmi. Varbūt tas bija šīs nedēļas slimības ietekmē – viņa galu galā gandrīz visu nedēļu pa gultu novāļājās iesnas un vēl kaut kādu vēdera vīrusu ārstēdama. Paēdām. Nolikām mantiņas, izčekojāmies un devāmies staigāt pa Tallinu.

Rātsnams
Rātsnams

Vecpilsētā atradām kādus 4 slēpņus, uzgājām arī lieliskas ieliņas un kāpnītes, kurās iepriekš nekad nebijām bijuši. Kopumā jāsaka – Tallinas vecpilsēta ir skaistāka par Vecrīgu. Kalnaina, sakopta, tūristiem draudzīga. Mums patika. Ļoti!

Kamēr mēs pusdienojām centrālajā laukumā, sākās ārkārtīgi spēcīgs gāziens. Lietus reāli lēja kā no spaiņiem. Esmu bijis Bangladešā un tur šitik spēcīgs lietus ir gandrīz katru pēcpusdienu, lietus sezonā. Tāds, ka pāris minūtēs ielas pludo. Tallinā mums visiem lielajiem restorāna lietussargiem ūdens sita rasu sit. Ar spēku. Tā, ka kāds pa galvu bungotu. Bet mēs ietināmies segās un ar prieku to visu vērojām. Mūsu ģimenes svētkiem par godu centrālajā laukumā bija uzcelta skatuve un visu dienu tika spēlēta klasiskā mūzika – gan pazīstami, gan ne pārāk zināmi skaņdarbi. Atmosfēra bija ārkārtīgi jauka un romantiska. Ar interesi vērojām, kā šajā megalietus laikā viens puisis cītīgi turpināja sēdēt uz soliņiem un, lietum spītējot, klausījās, kā orķestris spēlē. Lietus viņu reāli izmērcēja līdz pēdējai vīlītei. It visi cilvēki bija sabēguši vārtrūmēs, zem lietussargiem un kur nu vēl varēja paslēpties, bet šis puisi tik sēdēja savā sārtajā krekliņā un džinsās un mierīgi klausījās klasiku, kamēr lietus viņu padarīja krietni slapjāku par Latvijas vidējo ūdensžurku.

Pēc lietus Karīna novilka kurpes un skraidīja pa peļķēm, kā bērnībā. Lēkāja un šļakstījās J Ūdens bija vēss. Es nepiekritu šai avantūrai – negribēju saaukstēties, bet ar lielu prieku noskatījos uz savu skaisto sievu priecājoties un ar basām kājām plikšķinot pa Tallinas vecpilsētas ielām.

Vecpilsētas laukums. Pēc lietus.
Vecpilsētas laukums. Pēc lietus.

Tad jau arī bija pienācis laiks doties uz mūsu kuģīti – Monica. Labi, ka laicīgi aizbraucām uz ostu. Viņu mājas lapā skaidrā tekstā rakstīts, ka kuģītis atiet no D piestātnes. Tomēr, kad izmeklējušies to nevarējām atrast, sazvanītais Monica kapteinis vēsā mierā paskaidroja:”No. Ship is not on terminal D. Its in Sea Plane Harbour.” – „?? Sea Plane.. what?”- „Sea Plane Harbour.” – „OK…”. Kur tāda atrodas? Labi, ka Googles tante zināja atbildi, un pēc 10 minūtēm jau bijām jūras lidmašīnu ostā – pie milzīgiem angāriem un kaut kāda armijas / jūrniecības muzeja (kas par ES līdzekļiem uztaisīts tiešām ļoti skaists).  Sapakojāmies, nolikām auto, un devāmies uz Monica.

Sea Plane Harbour
Sea Plane Harbour

Uz Monikas mūs sagaidīja…. jau pamatīgi ieribušu un etanola uzņemšanas procesā esošu igauņu bāleliņu (un igauņu meitu) bars, kas ar 5l Jamson + ~200 alus bundžām iepakojumos devās uz Naissaar … piedzerties. Nevaru iedomāties citu iemeslu viņu vizītei uz šīs dabas (un odu, bet par to vēlāk) pārpilnās salas. Jau uz kuģa esot visi pamatīgā tempā sāka malkot grādīgos. Mēs kādu laiku sēdējām ārā, tad augšā, bet beigās nosaluši novilkāmies lejā. Pēc stundas Monika pietauvojās pie Naissaar. Piedzīvojums varēja sākties!

Gatavi ceļam!
Gatavi ceļam!

Kamēr mēs ar kājām špagojām uz viesu namu, mūs praktiski dzīvus gribēja apēst nesaskaitāmu odu bari, kas, līdz ko ieraudzīja kādu kailas miesas gabaliņu (piemēram roku, seju, lūpas, pakausi vai apakšstilbus starp zeķi un biksēm) ar spēku metās tam virsū un bariem vien bāza savus dzeloņus mūsu maigajās ādās. Nepārtraukti varēja ar vienu rokas vēzienu pa simtam vien kaut un no rokas noslaucīt. Trakāk kā Sibīrijā!

Paklausot Elhanas rekomendācijām viņas logos, biju rezervējis viesu namiņā istabu (http://www.naissaare.ee/?go=index&lang=eng), cerot uz klusu divvientulību, bez elektrības utml J Te tev nu bija – viss eesti pois bars sagāzās 2 armijas automašīnās, kas putekļus gaisā vērpdamas, aizdevās mūsu viesu nama virzienā. Uz Karīnas jautājumu – „Varbūt viņi uz citu viesu namu dodas?”, atbildēju: „Uz šīs salas ir 2 viesu nami – viens pie ostas, un otrs tur, kur mēs gulēsim.” Tā kā – nu bija skaidrs, ka nekāda divvientulība mums nesanāks.

Viesu namā sastapām Edi (saimniece, ārkārtīgi praktiska, ir tādi „praktiski latvieši”, nu tad šī bija izlieta „praktiskā igauniete”), kas mums ierādīja istabu. Viņa arī teica, ka divas dienas atpakaļ odu neesot bijis vispār – tie tikai tikko izšķīlušies un tagad izsalkumā klimst pa salu meklēdami svaigas asinis.

Eda
Eda

Visas mantas nometuši, mēs rīkojāmies ātri, jo nevēlējāmies uzturēties apdzērušos igauņu tuvumā. Mums bija sarunāti riteņi, lai pēc iespējas ātrāk varētu veikt Nargo slēpņa distanci (http://coord.info/GC2FMR0). Ar riteņiem devāmies atpakaļ uz molu, kur bija slēpņa sākuma punkts. Tālāk apraksts vairs nebūs tik precīzs, jo nevēlos norādīt kur un kā ved distance – tas jums pašiem ir jāizbauda.

Ap 20pm sākām braukt, finišējām ap 23pm, jo metās vēss un vispār nav labi meitenes pārāk daudz mocīt. Paspējām paņemt 6 punktus.

1st day
1st day

Pa ceļam vēl paspējām paņemt vienu no 2 parastajiem slēpņiem, kas atrodas uz salas.  Kopumā punkti bija viens par otru iespaidīgāki. Pirmajā punktā sākumā nesapratām, kur ko meklēt – koordinātas, lai arī precīzas, tomēr norādīja uz krūmiem. Turpat tālāk bija milzu akmens – tad nu devāmies pie tā un izlūkojām to no visām pusēm. Interesanti, ka lielais akmens iežogots ar elektrisko ganu, kuram kāpām pāri. Protams, man vajadzēja pārbaudīt, vai elektrība tur plūst. Plūst! Mums visādas idejas radās, kāpēc te ir elektriskais gans – varbūt tas ir tāds Jurrasic Park analogs, kur viņi audzē tiranozaurus, brontozaurus utml. Vai varbūt viņiem šeit tiek audzēti lieli, stipri, būdīgi aļņi, kas tūlīt nāks pētīt, ko mēs te darām. Kā izrādījās – ne viens ne otrs – te tiek audzētas aitas, kas kādu km tālāk nākamajā rītā smuki ganījās saulītē.

Tālāk izklaidējāmies riteņus stiepjot pa džungļiem, pa kāpām, meklējot ceļus, lienot visādās interesnti aizdomīgās būvēs virs/zem zemes.

Pēdējais punkts, ko šajā dienā ņēmām jau pamatīgā krēslā, bija visiespaidīgākais. Karīna man nāca līdzi, lai arī varēja redzēt, ka viņai bija visai baiļi. Iedomājieties – GZ norāda uz praktiski pliku vietu mežā – sūnas, koks utml. Viss skaidrs – punkts ir zem zemes. Meklējam, kur var tik iekš pazemes ejas, atrodam to kādus 70m no GZ. Nu tā – neko sev attālums. Gājām pa gaiteņiem pazemē krietnu gabalu, vairākkārt metām lokus, skatījāmies istabās un meklējām tos melnos uzrakstus, kas nepieciešami, lai atrastu, kurp doties tālāk. Protams – Airavs jau bija pamatīgi pacenties, un uzraksti uzzīmēti viiiiiis tālākajā stūrī. Tuneļos īpaši iespaidīgi izskatījās ūdens kondensāta pilieni, kas sakrājušies pie griestiem un gaisām skaisti mirdzēja kā tādi citplanētiešu mini kokoni, gaidīdami šķilšanās brīdi.

Karīna brauc
Karīna brauc
Pāri sētai
Pāri sētai
Norādes atrastas
Norādes atrastas
Grills
Grills
Vienā no kārtējiem bunkuriem
Vienā no kārtējiem bunkuriem
Milzu akmens milzu zirnēkļu tīkls
Milzu akmens milzu zirnēkļu tīkls
Baidam meitenes
Baidam meitenes
Citplanētiešu mini-kokoni pie griestiem
Citplanētiešu mini-kokoni pie griestiem
Odu miljoni kā mazas sniega pārsliņas
Odu miljoni kā mazas sniega pārsliņas

3.Diena: Naissaar un braucam mājās

Pa nakti Karīnai palika tiešām slikti. No rīta viņa nebija nekāda gājēja. Laikam vistas steiks, ko iepriekšējā dienā baudījām Tallinā, viņas organismu bija pamatīgi sačakarējis. Viņa izskatījās vārga. Es aizgāju paēst putru – to Eda, mājas saiminiece – taisa ļoti gardu, nedaudz iesāļa, sātīga, tieši kā vajag garam pārgājienam. Tā kā vakar beidzām krietnu gabalu no viesu mājas, tad šodien man radās doma, ka varētu izmantot auto, lai nonāktu iepriekšējās dienas finišā un tālāk visu šo dienu noiet ar kājām. Pēc kartes izpētes un apdomājot potenciālos maršruta virzienus, bija pavisam skadrs, ka ar riteņiem šodien mums nespīd braukt – nemaz tik daudz ceļu tur nav un riteņus staipīt pa krūmiem man nebūtu spēka un gribēšanas. Aizgāju sarunāt auto – milzīgs armijas auto tieši taisījās doties pakaļ vienai ekskursantu grupai, kas plānoja ierasties ar kuģīti pēc pusstundas. Ātri skrēju uz istabiņu pierunāt Karīnu celties (cerībā, ka pēc nakts guļas viņai būs labāk). Tomēr Karīna nebija gatava ne tikai doties uz kaut kādu tur auto un iet pārgājienā, bet pat celties no gultas. Paldies viņai, ka viņa mani iedrošināja doties vienam. Savukārt viņa varēja kārtīgi izgulēties. Tas bija vienīgais pareizais lēmums. Beigās viss izrādījās labi, jo Karīna atpūtās un es savukārt sasniedzu mērķi, pēc kā biju atbraucis. Nu daļēji sasniedzu, jo slimodama, Karīna nebija visu dienu ar mani kopā un neredzēja skaisko, saulaino un ļoti vientulīgo Naissaar salas dabu un pludmali.

Ar auto kratījāmies kādus 10km, līdz nonācām pie punkta, kur vakar beidzām mūsu riteņbraucienu. Es izlecu no smagā auto, uzmetu mugursomu plecos un skriešus nesos pakaļ nākamajiem punktiem.

Ar armijas auto
Ar armijas auto

Pie viena no punktiem sapratu, ka ir problēmas – tas bija izremontēts, uzraksti zuduši un nekādas norādes par nākamā punkta virzienu un attālumu iegūt nebija iespējams. Zvanīju autoram, Elhanai, Snlegam, Lodzim – kamēr sadabūju trūkstošo informāciju. Paldies Elhanai un Airavam par operatīvo palīdzību!

Skrējiens turpinās, objekti paliek arvien iespaidīgāki – nu jau tie ir 2-stāvīgi virs zemes un zem zemes, tad 3-stāvīgi, tad 4-5stāvīgi. Tad >10m pa dzelzs kāpnītēm apšaubāmā tornī jārāpjas, tad sabombardētā vairākus metrus biezām sienām izbūvētā bunkurā jālien – riktīgs climbing sanāk.

Naissar_ 3

Tornī
Tornī
4stāvīgs bunkurs
4stāvīgs bunkurs

Skrienot nejūtu kā iet kilometri, visapkārt skaistas un vientuļas ainavas, mirdzoša jūra un šalcoši meži. Visu laiku pa galvu dažādas domas maisās – ja nu te kāds dzīvnieks man priekšā izskries, ja nu visas mīnas nav atrastas un novāktas, ja nu kāds mohikānis iemetinājies bunkura 4-stāva tumšajās istabās. Bail nebija, adrenalīns darīja savu. Tā ātri vien pagāja 5…10…15km.

2nd day
2nd day

Laiks man bija precīzi 5 stundas visa uzdevuma pabeigšanai, jo vakarā vēl jāpaspēj uz kuģi. Interesanta situācija, jo es jau nezināju, cik ilgi ies distance, kādā virzienā un kur beigsies. Tāpēc uzliku modinātāju uz 16:00, kad nolēmu begt, vienalga kur nu es atrastos. Varu vienīgi teikt, ka skaistā vasaras dienā šis maršruts ir tiešām burvīgs – wild & rough. Dažādo armiju veikums – aizsargbūves un nocietinājumi, kas veidoti vairāku gadsimtu gaitā, plūstoši iekļaujas apkārtējā vidē, un mežs tos palēnām apēd, ieņem sevī.

Kad biju atradis visas norādes, tad izgāju jūras krastā, apsēdos uz akmens un sāku rēķināt. Zvana modinātājs. Plkst 16:00. Bāc… Kaut kas nesanāk. Pirmā versija parāda, ka gala slēpnis atrodas pa vidu starp EE un FI jūras vidū. Laikam nebūs pareizi. Pārrēķinu. Viss tieši tāpat. Tātad kaut kur vērtības man nav pareizas. Pielietoju dažādas versijas – viena no tām norāda salā, meža vidū – bet es neesmu gatavs mēģināt uz dullo doties 4km un uzrauties uz potenciālu kļūdu. Tāpēc zvanu čekerim, lai pārbaudītu un noskaidrotu, kāda ir patiesība. Paldies Elhanai, kas man palīdzēja saprast, ka tiešām esmu kļūdījies. Dabūju pareizās vērtības un tālāk jau viss ir tīrā matemātika.  Uzdevuma specifikas dēļ pat viena cipara kļūda var tevi aizvest uz nekurieni.

Karīna pa tam laikam jau bija atguvusies un mēs kopā paņēmām gala punktu. Es pat prieka deju uzdejoju, kad kastīte man bija rokā. Lielisks piedzīvojums! Paldies Airavam & Lodzim un pārējai komandai, kas šo slēpni izvietoja!

Marijas baznīca
Marijas baznīca
Noslēpumainie akmens krāvumi
Noslēpumainie akmens krāvumi

Naissar_ 1

Nonākuši pie piestātnes mēs vēl nopeldējāmies  (tas ir es ielikos 2x totāli ledainajā ūdenī, un pēc tam, aizdomīgas skaņas radīdams, lēkāju malā lai sasildītos). Kad nonācām uz kuģīša, bija reāli laba sajūta – paveikts liels darbs.

Kaifs. Finišs :)
Kaifs. Finišs 🙂
Monika
Monika

Enerģija man bija saglabājusies pietiekoši un bija milzu prieks skatīties uz manu atlabušo, mīļoto meiteni. Nez kā būtu bijis, ja būtu otrajā dienā gājuši kopā – būtu savādāk. Tas noteikti. Varbūt nebūtu visu paspējuši, varbūt būtu. Varbūt nebūtu pielaidis kļūdas. Bet bija labi kā bija. Bija labi.

Tālāk Tallina, auto. Ap pusnakti jau bijām mājās – Siguldā.

Novēlu arī Tev izbaudīt Nargo piedzīvojumu!

Advertisements

6 thoughts on “14.medusmēnesis. Naissaar.

  1. karinajanova June 15, 2013 / 11:56 am

    Labi, ka izlaidi visas savas rupjības par odu bariem un manas rupjības par dzērāj-igauņ-krieviem

    • valdisj June 15, 2013 / 12:47 pm

      Nekā jau nu tāda tur nebija 😉

    • valdisj June 17, 2013 / 10:51 am

      Paldies!
      Reāli smuka sala 🙂

  2. Andis June 20, 2013 / 9:06 am

    Vai aploksne ar 5 eiro uz mašīnas loga Tallinā no rīta vēl bija? 😀 Vispār labi izdomāji sev uzdevumu ar kontrollaiku. Kilometrāža iespaidīga un bildes arī smukas! Izskatās, ka tā sala ir pietiekami interesanta, lai kaut kad aizbrauktu.

    • valdisj June 20, 2013 / 10:07 am

      Aploksne bija! Neviens nebija paņēmis.

      Noteikti rekomendēju to ekspedīciju. Paņem Jāni, Arni un Rūdi vai arī savus sporta biedrus un izejiet to distanci!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s