Melturi – Piebalga ar velo

Man nāsīs iesitās dzestrs rīta gaiss, kas bija tikko nakts salnu svaidzināts un rīta saules mitrināts no zemes tvaikiem. Izgāju no mājas enerģijas pārņemts, nedaudz steidzoties, jo šādos brīžos vienmēr kaut ko nākas piemirst un tad skriet atpakaļ. Arī es skrēju – pēc velosipēda, pēc somas, pēc ceptajām maizītēm, kas silti iepakotas gaidīs otro brokastu kārtu, un pēc remonta komplekta, kas, cerams, nebūs vajadzīgs. Šodien ir cits mērķis. Nevis remontēšana. Bet pumpēšana. Muskuļu pumpēšana svaigos gaisa litrus caur sevi laižot.

Devos uz staciju, tur satiku abus pārējos nemiera garus, kas piekrituši šodienas piedzīvojumam. Tas, kas dzīvo vistuvāk, visbiežāk arī ierodas pēdējais, un es šodien nebiju izņēmums. Jau vēl pārsimt metru no stacijas esam, redzēju, ka pārbrauktuves snuķis ir nolaidies un gaida vilcienu, kas lēni gāzelēdamies man pabrauca garām, kad vēlējos tikt pāri sliedēm. Piebraucu pēdējais. Biļetes man kabatā no vakardienas un tāpēc, fiksi pamādams un apsveicinādamies ar draugiem, devos pie vilciena šņācošā dibengala, lai steberētu no paaugstinātā Siguldas stacijas perona savu dzelzs rumaku iekšā šņācošajam vilcienam. Viņš mani tipiski sev sagaidīja. Ar negaidītu, un vienmēr tieši negaidītu gaisa nopūšanos. Kaut kur no apakšas. Nekad nevar saprast, no kurienes viņš tos pūtienus pūsdams izpūš.

Gāzelēdamies, lēni lēni kā milzu šūpulī sākām kustēties. Un kustējāmies līdz kamēr durvis, pēc pamatīgi lēnas gāzelēšanās, šņācoši 3x atvērās. Pie trešās reizes mēs lecām ārā. Tā izlekšana tāda nedaudz augstlēkšana šoreiz sanāca, jo Melturos jau perons ir tikai pirmajam vagonam, bet visiem pārējiem no vagona līmeņa līdz zemei ir vai pusotrs metrs. Un šņācošais gāzelētājs aizgāzelējās lēnām uz Cēsīm, atstādams mūs vienus stacijā.

Sākām braukt. Faktiski braukšana drīzāk tiecās uz nešanos, nu tādu, kur tu spied un spied un centies panākt neesošu priekšā skrienošu mērķi, jo adrenalīns un sagaidāmie pārbaudījumi tevī kūsāt kūsā un rada ķīmisko kokteili, kas muskuļos dzen skābekli un velk ogļskābo ārā, ar spēku.

Pārbaucam Amatu. Tur tiltam margu vairs nav, jāuzmanās. Apakšā dziļa straume, kas sitās akmeņos un pēcāk krasta līkumā. Bet mēs nesamies. Pēc brīža jau jakas jāvelk nost. Pirmie desmit pieveikti. Bauda. Pie debesīm neviena mākonīša. Iedomājos, sievas un bērni mājās tikai tagad mostas. Bet mēs jau desmit esam pieveikuši. Putnu dziesmas mūs pavada, līdz ar mūsu skaļajām izelpām un raustītajiem teikumiem, ko cenšamies pateikt viens otram, jo dvēsele pilna no smukuma, dzestruma un satikšanās.

Raganiņa. Ir tāda neliela upīte, kas zem bijušā dzelzceļa uzbēruma pa smuku tuneli dikten fiksi iztek cauri, lai skrējienā mestos pēdējos pārsimt metrus līdz Amatas upei. Tālāk jau Meļļu pļavas, kas aiz purvotiem mežiem atklāj pamatīgus plašumus. Šeit mēs piestājam pie lielā pelēkā šķeltā, vairākus metrus platā laukakmens, ko 99.99% Latvijas iedzīvotāju nav redzējuši, bet kāda puse šim braukuši garām pārdesmit kāju stiepienu attālumā. Jo tas guļ pie sliedēm, kuras tur vairs nav, un tikai pāris desmitu soļu no Bērzkroga-Vecpiebalgas šosejas tilta pār dzelzceļu, kura tur vairs nav. Ēdam rupjmaizes siera maizītes, ko es rīta agrumā apcepu, satinu alumīnījā un iemetu somā. Baigi gardi. Vienam no braucējiem spēki ar šo tiek atjaunoti tiktāl, ka atkal varam nesties. Šis ir praktiski pusceļš. Beidzas kalnābraukšana. Iedomājies – no Melturiem līdz pat Meļļiem pilnīgi bez pātraukuma, bet lēzeni, ka redzēt nevar, tik sajust, tas ceļš vijas kalnā. Augšup pa Vidzemes augstienes rietumu malu.

Tālāk gar skaistu ezeru. Gar mājām meža malā, kur bišu stropi salikti. Pa mežiem. Gar purviem, pamatīgiem purviem, slīkšņām. Vispār grūti iedomāties, ka tādas Latvijā mums šeitan ira. Tur ne tikai čūskas, tur krokodili vietējie, vēl neatklātie dzīvo. Tie tik vēl jāatklāj. Un atkal pa mežiem. Virs mūsu galvām lidinās ērglis. Jau trešais, ko šodien redzam. Viņš lidinās zemu, nu ne īpaši augstāk kā koku galotnes, tāds brūns, liels un nopietns. Meklē pelītes. Nekādi neietilpst manā telefona fotokameras logā.

Tālāk gar kalnu, kura galā simtiem aitu ganās. Klusi, bez blēšanas. Krietnā daudzumā tās zālīti šņakā nost un iekšā. Un tad jau mēs esam pie Jēciem. Apskatām uzpludinājumu uz Gaujas, kur Ilzēnu HES savu spēku krāj.

Pēdējie kilometri. Pa ceļam apskatot Lielkrūžu skaistos dīķus, bēgot no negaisa mākoņiem, skarbi asā vēja, kas mūsu pirkstus saldēt mēģina. Un esam galā. Kāpjam augšup pa dzelzceļa tiltu pār Gauju un ieturamies no pāris palikušajām pāris saujām rozīņu un ūdens. Mēģinām uztaisīt pašģīmi panorāmas izkārtojumā. Ar ceturto reizi sanāk. 🙂

Prieks! Sajūta par labi padarītu darbu. Un vēlme to atkārtot kādreiz siltākā laikā un ar savām otrajām pusītēm. Varbūt nedaudz lēnākā ātrumā, toties pa smuko.

Šis, te zemāk, bija domāts kā raksta iesākums, pirms nolēmu savādāku rakstu stilu šovakar pielietot “Šodien bija pienācis laiks izpildīt vienu no manām diezgan senām idejām – ar velo nobraukt pa bijušo Melturu – Gulbenes dzelzceļu. Tika izvēlēts 4.Maijs, lai kaut kā nosvinētu Latvijas Neatkarības Atjaunošanas 24.gadadienu.

MelturiPiebalga_02
Melturu stacija

MelturiPiebalga_03

MelturiPiebalga_04

MelturiPiebalga_05
Pašģīmis ar kapteini. Kustībā.

MelturiPiebalga_06

MelturiPiebalga_07

MelturiPiebalga_10
Rāmuļi

MelturiPiebalga_11

MelturiPiebalga_13

MelturiPiebalga_20
Pusīte pieveikta
MelturiPiebalga_23
Neiespējamā panorāma. Mēs bijām pavisam 3. Es fotogrāfēju.

MelturiPiebalga_24

MelturiPiebalga_25

MelturiPiebalga_26
Gar Gulbenes ezeru. Gulbene gan no šejienes tikpat tālu, kā jūra.

MelturiPiebalga_28

MelturiPiebalga_29

MelturiPiebalga_31

MelturiPiebalga_36
Vanags. Ieskaties.

MelturiPiebalga_38

MelturiPiebalga_40
Lielkrūzes
MelturiPiebalga_41
Krokolidlārijs
MelturiPiebalga_42
Rozīnes. +16m v.g.l. (virs Gaujas līmeņa)
Viss ceļš
Viss ceļš
Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s