Kā es paņēmu 2tro vietu Latvijas Čempionātā garajā distancē

2015.gada 17.maijs. Nītaure. Latvijas Čempionāts Orientēšanās sportā, garā distance.

Tie, kas nodarbojas ar orientēšanās sportu, tie zina, ko nozīmē Garā Distance. Un vēl labāk tie zina, ko nozīmē Nītaure. Savukārt tie, kas ar šo sporta veidu nav uz “jūs” vai “tu”, tiem, salīdzinājumā, varētu teikt, ka Garā Distance ir skrējēju pusmaratons, bet Nītaure ir “Stipro Skrējiens” mežā. Šis raksts ir domāts tiem, kam patīk orientēšanās sports, un arī tiem, kas nekad neko tādu nav darījuši un vēlas uzzināt, kā tad tas ir – skriet pa mežu ar karti un ātrumā aprēķināt milzum daudz kombināciju, risinājumu un variantu, lai beigu beigās galā nokļūtu pirmais. Tā kā orientēšanās sportu nofilmēt ir grūti, un pat, ja kaut ko tomēr mežā filmē, tad tās parasti ir tikai atsevišķas epizodes. Kāds labāk redzams KP. Tas ir kā skatīties piedzīvojumu filmas treileri, kur saliktas tikai pašas neinteresantākās vietas, bet interesantākās izgrieztas, lai par intrigu un specefektiem, un scenāriju neviens nekad neuzzinātu, kamēr vien pats neapmeklēs to “filmu” klātienē. Tieši tāpēc arī TV nekad nespēs parādīt patieso orientēšanās sacensību azartu un reālos pārdzīvojumus. Tos ir jānāk baudiet pašiem, mežā. Un tātad.

Pirms starta. Autostāvvieta.
Pirms starta. Autostāvvieta.

Diena solījās būt lietaina. Nē. Faktiski visu dienu solīja līņāšanu, bet pēcpusdienā solīja LIETU kā uz Jāņiem. Prognozes piepildījās par 100%. Jau mājās esot visus manus superīgos ģimenes locekļus, kas piedalās šodien, brīdināju, ka jāņem pārvelkamās drēbes līdzi. Visas. Līdz pat apenēm.

Startēju 21B grupā. Startā notīru savu SportIDentu, sagaidu starta signālu manai minūtei un paķeru karti. Zinu, ka nedrīkst skriet ātri, jo no sākuma ir jāsaprot mežs, jāizjūt karte, jāierauga, kā mežs iezīmēts un kā kādas pamata lietas izskatās dabā. Savādāk, var jau pašā sākumā sataisīt kļūdas, kuras pēc tam atgūt vairs nebūs iespējams. No Starta līdz K punktam skrienu mierīgi, daži citi man padrāžas garām, es tikmēr skatos pa malām, skatos kartē, locu to tā, lai varētu ērti paņemt rokā. Karte šoreiz ir liela, uzzīmēti 8…9km2, un tas ir daudz, šajā mežā varēs vēl rīkot daudzas sacensības, vietas pietiek. Līdz K punktam jāpaspēj izdomāt, kā es paņemšu 1.punktu. Pētu karti skriešus, redzu, ka nav daudz variantu – takas nav, ceļu nav, būs jābizo pāri purvam. Pieskrienu pie K punkta, un turpinu pa jau iepriekš izdomāto maršrutu – pa balto meža saliņu līdz purviņam, tad pāri purvam.

STARTS - KP1 - KP2
STARTS – KP1 – KP2

Ieskrienu purvā, kājas līdz ceļiem iegrimst ledainā ūdenī. Paņemu azimutu un cenšos ievērot kādu koku tālienē, kas atrodas azimuta līnijā. Sekoju tam. Purvs cauri, ieskrienu biezoknī. Zaļums baigais, acis var izdurt, tāpēc tās samiedzu un ar labo roku, elkonī saliektu, šķeļu egļu zarus, lai tiktu tālāk. Jūtu, ka man velk “pa kreisi”, tāpēc paņemu mazliet pa labi. Eh, par daudz – pēc 10m punktu ieraugu, bet tas ir 20m pa kreisi. 10 sek pakāstas, kamēr izlaužos cauri biezoknim, sāku pētīt kā es skrienu uz 2. KP un iepīkstinu identu. Uzreiz turpinu skrējienu uz KP2, pāri purviņam, līdz kalniņam, tikai tad paskatos karti un precizēju savu maršrutu. Augšā pa nogāzīti, tīrīts mežs, dzeltenais, viens, otrs – izskrienu precīzi un uzduros punktam. Iepīkstinu un paskrienu 20m nost no KP, lai izdomātu maršrutu un nedaudz atelpotos. Nevienu konkurentu apkārt neredz, un tas nozīmē, ka nākošais aiz manis skrejošais nav mani panācis, un es vēl neesmu panācis priekšā skrejošo – mūs laiž ik pa 3 min. No KP2 uz KP3 garš pārskrējiens. Atelpojos 5 sekundes un blenžu kartē. Neko labu nevaru izdomāt, bet cauri zaļajam negribas skriet, esmu jau krietni caur tādu iepriekš bakstījies. Pieņemu lēmumu, ka skriešu apkārt purvam pa D pusi, tēmēšu uz “baltajiem” rajoniem kartē. Tālāk detaļas nepētu – nolemju, ka detaļās pētīšu maršrutu, kad tuvošos ceļam.

KP2 - KP3 - KP4
KP2 – KP3 – KP4

Nesos pilnā ātrumā pa pakalnu lejā, purviņš, apkārt tam, nākamais purviņš, lēciens, kritiens, rokas sūnās un purvā līdz elkoņiem, seja atsitās pret zemi, BĀC. Fiksi ceļos augšā, uzņemu ātrumu, apkārt nākamajam purviņam, paugurs, sāku pētīt labajā pusē mežu – jābūt zaļajam. IR. Tas nozīmē, ka eju pareizi. Uzskrienu uz aizaugušām traktora sliedēm, laikam pirms 3…4 gadiem mežs šeit tīrīts, tāpēc baltais. Bet nekāda pārlieku labā skriešana nesanāk, jo sliedes ir dziļas, jālēkā pa malām, bet es ātrumu nenometu, pieturos pie plāna. Tālumā jau parādās gaišums – ceļš. Sāku pētīt karti, vienlaikus cenšoties nenokrist, neaizķerties aiz saknēm. Turpinu skriet, bet nedaudz lēnāk. Praktiski jau uzskrienot uz ceļa esmu pieņēmis lēmumu – skriešu gar grēdu un gar purviņa Z malu līdz zaļajam. Pēkšņi dzirdu aiz muguras zaru lūšanu – viens čalis nesas aiz manis, ātrums tam nedaudz lielāks, pie ceļa viņš mani apdzen. Saprotu, ka ejam uz vienu un to pašu punktu. Skrienu kādus 50m aiz viņa, bet tad sāku skatīties, vai ejam pareizi. Viņš ieskrien egļu pudurī un es viņu apdzenu. Nesos pa priekšu, jūtu, ka pulss pie MAX. Pārāk ātri. Pārāk ātri. Nespēšu pieņemt pareizo lēmumu. Bet zaru laušana aizmugurē uzdzen adrenalīnu un es turpinu skriet pilnā ātrumā, paskatos kartē, jābūt purviņam. Nav. Skrienu tālāk, nav. NAV. NAV. Kur ir?   Pametu acis aiz muguras – puisis kādus 40m aiz manis, sāk griezt pa kreisi. Es nospriežu – he he – par agru tu sāc vilkt uz punktu, iemauksies zaļumos par agru. Beidzot es ieraugu purviņu, pāri tam, sāku vilkt pa kreisi, bet baigi “baltais” tas mežs. Skrienas ātri, par ātru. Nē! Tas nav zaļais. Apstājos. Kur ir? Kur esmu? Pēc 10 sek saprotu, ka esmu pārskrējis pāri jau nākamajam purviņam. Bāc!!! Nenormāli ātri paņemu 90 grādu pagriezienu pa kreisi, un nesos iekšā zaļajā. Nu tas ir ZAĻAIS. Temps nokrīt uz ātriem soļiem. Pēc tam uz lēniem soļiem, jo negribas salauzt kāju uz sagāzumiem, un tīrītajiem krūmiem. Lēnām virzos KP virzienā. Bāc, nu gan es esmu kādas 2 min noracis. PROTAMS! Rekur KP, un pie tā jau grozās puisis, tērpts melnā skrienamajā kostīmā, kas startēja aiz manis – tas nozīmē, ka esmu 3 min pazaudējis, viņš mani ir panācis. Paņemu KP, turpinu lauzties uz D. Panāku puisi melnajā. Melnais iečakarējas kaut kādā nogāztā eglē, es viņu apdzenu par 5m un paņemu KP pirmais.

KP4 - KP5 - KP6
KP4 – KP5 – KP6 – KP7

KP4 paņemts. Tempā nesos prom no punkta, cik nu tas zaļajā biezoknī iespējams. Skrējiens kalnā, stāva nogāze paliek pa kreisi. Lejā, purviņš, kājas iegrimst melnos dubļos, tālāk pļava. Pļavā izskrienam 3 skrējēji – es, melnais, un vēl viens, kas izskatās iet uz to pašu virzienu, kur es. Varbūt esam panākuši iepriekšējo, kas startēja pirms manis 3min? Tie pārnesas pāri pļavai, bet es, iemetot acis kartē, ieraugu priekšā tālāk izcirtumu. Šajā mežā izcirtumi ir baisi, grūti skrienami. Nolemju, ka skriešu apkārt. Uznesos uz ceļa, un cik sirds muskulis atļauj spiežu no sevis ārā – nesos pa ceļu līdz līkumiņam, kreisajā pusē paliek purvs. Tālumā ieraugu savu burvīgo sieviņu, kas pazūd krūmos pa labi. Ieskatos kartē, un maucu pa kreisi – YESS, baltais mežs, skrienu cik jaudas līdz pat kontūrai, neskatos kartē, tikai izvairos no zariem un cenšos noturēt tempu. Pie ceļa redzu, ka esmu panācis Melno. Viņš, kopā ar sarkano (tas, kas pie pļavas tika redzēts) skrien pa ceļu, ieskrien pa kreisi mežā un pazūd. Es ieskrienu ātrāk, pāri nātrēm, papardēm, nonāku uz vizūrstigas, pāri tai, tad baltais. Super. Ātrums labs, neesmu noguris. Un tad sākas elle – ziemas laikā tīrīts mežs, katra otrā eglīte nozāģēta, bet tā, ka kādus 50 cm virs zemes, līdz ar to šķēršļu josla nenormāla. Skatos, lai nesalauztu kājas. Ātrums praktiski uzreizi uz nulles – staigāju, kā pa lidojošo paklāju – zem manis krustu šķērsu 30…40cm virs zemes sagāzti koki, zari, mīksts, tam krīt cauri kāja. Tā laužos uz priekšu, pa kreisi parādās Melnais. Ejam kopā. Melnais mani apdzen. Lejā strautiņš, pēdējā brīdī pieķeros eglei, lai noturētu līdzsvaru, lēciens no 1.5m augstuma, strauts. Lēciens pāri. Ķeros pie kociņiem un uzvelku sevi augšā. Sākas tipiska kļūda – es skatos, kur iet Melnais, viņš, savukārt, skatās, kur eju es. Neviens neskatās karti 😀 Abi aizejam pa labi, daudz pa labi. KP nav. Sākas vazāšanās (nu skriešus tempā, joprojām pa “paklāju”). Abi aptuveni vienlaicīgi saprotam kļūdu, es metos pa kreisi, un atpakaļ. Jābūt bedrei. IR! Sarkanais ielec pirmais Es pēc viņa. Gandrīz pārkrītu pāri eglei uz sejas. Iepīkstinos KP. Melnais aiz manis. Praktiski izšaujos no bedres un nesos uz strautu. Tālāk KP6. Elle turpinās. Atkal visi uztaisām episko “I follow U” kļūdu, visi aizmaucam pa labi. Krauja. Bāc. Maucam pa kreisi, paņemam punktu un tālāk uz ceļu. Ejam uz KP7. YES, Elle beidzas, izskrienam uz ceļu, neskatoties pārnesos tam pāri, iemetu acis kartē, saprotu, ka jāmauc pa “balto” uz priekšu. Melnais mani apdzen, visi skrienam rindiņā, temps baigs. Man nedaudz pārslodze, piebremzēju, tempu samazinu tikai nedaudz, bet tā pietiek, lai elpošana un pulss normalizētos. Turpinu skrējienu 30m aiz melnā. Ceļš. Dzerampunkts – izdzeru 1 glāzīti. Melnais un Sarkanais vairs nav redzami. Labi. Lai skrien. Praktiski bez kļūdām paņemu KP 7.

KP7 - KP8 - KP9 - KP10
KP7 – KP8 – KP9 – KP10

Skatos kartē, KP8 jāņem pa purva malu. Nevar paskriet, ieskrienu purvā – pa to iet ātrāk, lai arī jābrien pāri pa potītēm pa ledainu ūdeni, tas pēc sekundes jau šķiet veldzējošs. Pēc 10 sekundēm auksts. Pēc 15 ledains. Paņemu KP8, tad KP9. Tālāk karte rāda, ka ir ceļš. Izskrienu uz to, cik nu sirds ļauj, un spridzinu tālāk pa ceļu. Viens līkums, otrs, pie trešā pa labi iekšā. Purviņš, pauguriņš, kaut kāds Elites vecis mani kā stāvošu apdzen, es pat necenšos viņam līdzi tikt. Paņemu KP10 bez kļūdām. Pagriežos pa labi un nesos no biezokņa laukā. Satieku kādu puisi. Puika mežā jautā – kur jāiet? Saku – punkts jau 80…100m atpakaļ bija. Viņš kaut ko pasaka, es nedzirdu, jo esmu jau pārāk tālu aizskrējis. Jūtu, ka ir otrā elpa vaļā. Pieaudzēju tempu.

KP10 - KP11
KP10 – KP11

Pēc KP11 ieraugu Melno – esmu to panācis. Man adrenalīns uzsit pa plecu un es cenšos to apdzīt. Viņš skrien pāri purvam vairāk pa labi, es vairāk pa kreisi, cenšos trāpīt uz “saliņas”. Pāri saliņai, skatos kartē, aha – paugurs. Ieraugu to dabā, kā “Bezgalīgais Stāsts” filmā, kur tas milzu bruņurupucis dzīvoja 🙂 Skrienu tam garām, Melnais pazūd. Paņemu KP12.

KP11 - KP12
KP11 – KP12

Melnais nekur nav redzams. YES 🙂 Skatos, ka uz 13KP ir supergarais posms – saprotu, ka jāizplāno kārtīgi, bet tempu nedrīkst zaudēt. Skrienu, un paralēli skatos kartē. Gandrīz atkal novelku uz sejas, baltais mežs, pa nogāzīti lejup. Skatos kartē un rēķinu. Rēķinu. Domāju, bet turpinu skriet.

KP12 - KP13
KP12 – KP13

Skrienu līdz kalniņam, paņemu to pa labo pusi. Tālāk pāri purvam, trāpu uz “saliņas”, fiksi augšā pa nogāzīti purva otrajā pusē. Mauc! Mauc! Skats atpakaļ – neviena nav. Labi. Viņi ir paņēmuši kādu citu variantu, tas nozīmē – viss vēl nav zaudēts. Ja nekļūdīšos un izdomāšu kādu gudru variantu, tad varu viņiem ielikt. Trāpu uz ceļa. £$%^$£%& priekšā kādus 20m no kreisās puses izlien Melnais. Abi nesamies pa ceļu līdz atklātam purvam. Es kartē ieraugu sažmaugu un tēmēju uz to. Melnais paskrien nedaudz tālāk un arī iet pāri purvam. Ejam praktiski vienādā ātrumā, bet viņam ir 3min handikaps. Es pirmais šķērsoju purvu un gar strautu skrienu uz ceļu. Kartē izpētu, ka, iespējams, vinnējošais variants būs pa ceļu – daudz nedomādams to arī izvēlos. Krūmus vairs negribas. Pa ceļu skrienot spiežu no sevis visu, kas vēl palicis. Viens līkums, kalniņš, kreisajā pusē sākas zaļais. Turpinām. Zaļais beidzas, jāmauc pa kreisi. Pazīstama vieta – šeit jau skrēju no 2KP uz 3KP, pazīstama taka. Tagad viss skaidrs – sāku pētīt kartē KP apkārtni, lai nenokļūdītos – šis ir vitāli svarīgi. Ievēroju, ka pie punkta var nokļūt ejot pa tādu kā nelielu lēzenu graviņu, ieraugu to arī dabā. Jēee. Maucu augšā un tur jau viņš ir KP13. Uzmetu acis apkārt – neviena nav. Lieliski! Paņemu KP13 un tad ko kājas nes uz pļaviņu, kur gaida KP14.

KP13 - KP14
KP13 – KP14

Nonākot pļavā sirds lec pa muti laukā. Bet es neatlaižu – jūtu, ka Melnais kaut kur nedaudz aiz muguras. Finišs kalniņā. Bāc – nu nav taču spēka. Bet es noturu līdz galam. Finišs. Viss. Nav kur atsildīties. Temps pārāk strauji tiek nomests, sākas aizdusa. Es fiksi uzsāku atsildīšanās tipināšanu pie finiša telts. Pāriet. Nododu SportIDtu. IR! 2.vieta. Redzu, ka finišē Melnais, bet es jau kādas 3 min stāvu finišā. Un tiešām – viņa rezultāts ir tikai 2sek labāks kā manējais! UZVARA!

Sacensību karte
Sacensību karte
Adrenalīna prieka smaids. Slapjš esmu līdz pēdējai vīlītei.
Adrenalīna prieka smaids. Slapjš esmu līdz pēdējai vīlītei.
Rezultāti V21B
Rezultāti V21B
Karīna tikko finišējusi
Karīna tikko finišējusi
Finišē Jēcis
Finišē Jēcis
Apbalvošana
Apbalvošana
Advertisements

7 thoughts on “Kā es paņēmu 2tro vietu Latvijas Čempionātā garajā distancē

  1. karinajanova May 25, 2015 / 9:03 pm

    Superīgs apraksts!

  2. karinajanova May 25, 2015 / 9:06 pm

    Kamēr jūs ar Melno mačojāties, tikmēr mēs – abas sievas, izgājām mūsu distanci draudzīgā sadarbībā, priecājoties ka satikušās. Šis mežs tiešām bija augstākās pakāpes džingļi, purvi un necaurejami izcirtumi!

  3. igramata May 25, 2015 / 10:30 pm

    Orientēšanās trilleris 🙂 Tu un Melnais Bruņinieks. Bet 2 sekundes – bāc, nu tā gan ir škrobe!

  4. baibaniparte May 26, 2015 / 10:57 am

    hahaha! Tev ir labs buferis.. 😀 “…seja atsitās pret zemi…” “…pārkrītu pāri eglei uz sejas.” “Gandrīz atkal novelku uz sejas.”
    Labs raksts! Gribas tūlīt skriet mežā un pašai izbaudīt sacensību garšu..! 🙂

    • valdisj May 26, 2015 / 10:59 am

      Orient (kas nav Magnēts :D) patiešām ir kas īpašs!

      • mariszandersons June 1, 2015 / 9:48 pm

        Skaisti! Un skriets gandrīz bez kļūdām. Tāpēc ir rezultāts. Super! 🙂

  5. Emīls June 2, 2015 / 2:25 pm

    Bookmarkos ielikts bij sen, bet tagad tik piesēdos un izlasīju.
    Iedvesmojoši!! Rada vēlmi uztrennēties, lai arī var izskraidīt purvus/mežus/koptas jaunaudzes.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s