Īsi par Siguldas Kausa maču orientēšanās sportā

1.diena

IMG_0968

Šodien notika subj. Bija smagi. Pirmkārt jau mežs, kas izvēlēts sacensībām, ir viens no Latvijas sarežģītākajiem. Otrkārt ārā svelme (Latvijas griezumā) +33. Bet, lai arī smagi, sacensības bija interesantas un cīņa ar sevi pašu bija patiesi aizraujoša. Orientēšanās bieži vien ir jācīnās ar sevi, jo konkurentus tu apkārt neredzi. Tāpēc diskusija par “nu tagad bikiņ lēnāk”, vai “šitajā kalnā es kāpšu nevis skriešu”, vai “stulbie zari, visu laiku pa kājām” utml sit augstu vilni J

Startēju lēnām, negribēju kartē apjukt, tāpēc uz pirmo punktu skrēju lēniem solīšiem un to arī praktiski bez kļūdām atradu. Tālākie punkti aptuveni līdz distances vidum lasījās raiti un īpašas kļūdas es nepielaidu. Bet tad, jau iepriekš to zināju, mūs iedzina tajā ellē, Latvijas Saigonā, kur kaklu (burtiski) var nolauzt. Mēģināšu aprakstīt kā tas izskatās. Rajons tāds paliels, varbūt 1km2 kopumā. Mežs ir caurredzams, skaisti iztīrīts. Bet tīrīšanas metode ir galēji “apšaubāma”, jo ziemas laikā kādiem meža kopējiem dots uzdevums izgriez pamežu, mazās eglītes. Nu tie arī akurāti ir izpildījuši uzdevumu, it visas mazās eglītes tiešām ir nogrieztas un …. atstātas turpat mētājamies. Turklāt, ziemā bija sniegs. Tāpēc meža kopēji tās eglītes nogriezuši līdz ar sniega līmeni, aptuveni 30…50cm virs zemes. Nu baigais apvidus. Skriet nav iespējams nemaz.  Jāuzmanās, lai nepakluptu un neizdurtu sev neko. Pāris punkti, kas te bija izkliedus salikti, man prasīja praktiski stundu laika. Šajā apvidū nevajag neko tagad darīt, vismaz tuvākos piecus gadus, kamēr eglītes sapūs, satrunēs. Lai var skriet.

IMG_0969Pēc šī grūtā apvidus tālāk jau sekoja parasts mežs, purvi un es tos baudīju. Tā kā ārā bija Latvijas klimatam neraksturīgie +33, tad pie katras mazākās iespējas es metos peldēt. Skrēju pāri vienam nelielam 30cm platam strautiņam – iegūlos, ar plaukstām sametu sev ūdeni viscaur virsū. Tālāk pēc brīža bija bebru aizsprosts ar aizdomīgu, purvainu ūdeni un superdžungļaiņiem krastiem – es metos peldus, galva zem ūdens. Pirms finiša jāiet pāri purvainam apvidum ar grāvi, priekšā pāris vecāka gada gājuma dāmas un meitene. Sadevušās rociņās, lēnītēm virzās. No sākuma nesapratu, kāpēc, bet tad, kad ievēlos līdz acīm īdenī, sapratu, ka viņas vienkārši baidas. Tad nu es metos viņām pakaļ, vēlreiz ievēlos ar visu galvu ūdenī, izrāpos ārā, piegāju pie dāmām, pasniedzu roku, un palīdzēju pēdējai dziļajai vietai tikt pāri. Viņas bija tik pateicīgas J

Finišā izskrēju manāmi piekusis, karstuma dēļ uzreizi izdzēru 3 krūzītes. Gandarījums liels. Vieta gan pēdējā, 9.

Jēkabs un Paulis arī izcīnīja šo distanci, abiem gāja normāli. Paulis izskrēja ļoti labi. Jēkabs pus distanci pa 3.vietu gāja, līdz kaut kur tajā sagāzto eglīšu zemē apmaldījās, pazaudēja kādas 20 min un vieta vairs nespīdēja. Rīt 2.diena.

IMG_0967

IMG_0965

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s