Gājām forelēs, aizgājām līdakās

Pienāca saulains Svētdienas rīts. Zilās debesis pilnas baltu, lielu mākoņu. Nevar gulēt. Kāja pār gultas malu, mute nomazgāta, un tipiņu tapiņu uz virtuvi. Uzlieku kafiju savā mīļajā espresso kanniņā, un eju modināt Pauli. “Jābrauc forelēs!”. Viņš piekrīt ar, sāk ģērbties. Zvanu brālim: “Nu, tad braucam? Tiekamies XXX ap 11:00” – “Nu nesteidzies, labāk 11:30”. Viņš jau mani pazīst, kad esmu par kaut ko safanojies, tad mans laika tecējums paātrinās vairākkārt un enerģija plūst pārpārītēm.

Sataisam spiningus, pārsnieam pavadiņas un Paulis iziet dārzā pamētāt vizuli, lai ieprovētu roku, kā lido, kā tinas. Tādā foreļu copē viņš vēl ne reizi nav bijis. Garāžā atrodu brāļa gumijbikses, ko lieku Paulim piemērīt – viņš praktiski pazūd aiz tām, nedaudz par garu 😀 Bet īsākas jau neražo, bērni jau neiet forelēs. Nekas, derēs, svarīgākais jau nav skats, bet funkcija. IMG_7384

Continue reading

Advertisements

Īsi par Siguldas Kausa maču orientēšanās sportā

1.diena

IMG_0968

Šodien notika subj. Bija smagi. Pirmkārt jau mežs, kas izvēlēts sacensībām, ir viens no Latvijas sarežģītākajiem. Otrkārt ārā svelme (Latvijas griezumā) +33. Bet, lai arī smagi, sacensības bija interesantas un cīņa ar sevi pašu bija patiesi aizraujoša. Orientēšanās bieži vien ir jācīnās ar sevi, jo konkurentus tu apkārt neredzi. Tāpēc diskusija par “nu tagad bikiņ lēnāk”, vai “šitajā kalnā es kāpšu nevis skriešu”, vai “stulbie zari, visu laiku pa kājām” utml sit augstu vilni J Continue reading

Guļamtīklošana ar bērniem (hammock -ing)

Kādā agrā pavasara rītā, mostoties savā siltajā, mīkstajā gultā, ieelpoju pieelpotās guļamistabas gaisu, un man radās doma, ka vajag pamēģināt gulēt ārā. Ne jau teltī, bet pilnīgi ārā, kur zvaigznes redz. Un vajag šo arī puikām parādīt. Man vispār patīk dažādas iemaņas puikām ierādīt. Iemaņu man nav īpaši daudz. Nemāku gultas un galdus taisīt, nemāku motociklus remontēt. Noteikti varētu iemācīties, bet nekad nav bijusi griba. Tāpēc pārsvarā iemaņas man saistītas ar dabas pētniecību, vides un novadpētniecību, kā arī prieka baudīšanu brīvdabā ļaujot savam ķermenim cauraust visas vides parādības, kādas nu Dievs mums devis – ūdeni, zemi, vēju, zāli, mežu, torņus, džungļus un purvus. Un cilvēku veidotos džungļus, dažkārt. Un visu citu, ko nepieminēju. Bet labāk kaut kādas iemaņas, nekā nekādas.

Tad nu pienāca vasara, un vienu vakaru es devos uz veikalu pēc šūpuļtīkla / guļamtīkla (angliski: hammock). Iegādājos 3gb veikalā “Ceļotājs”. Tur viņiem izvēle starp dažādiem modeļiem. Paņēmu tādus, kas likās ērti, un ar moskītu tīklu. Izrādās tā ir baigā fīča, jo jūnija agrajās naktīs, vai guļot pie mitrām vietām un ūdeņiem, mušņiki nekādu baudu neļaus izjust, ja nebūs iespēja gulēt moskītiem nepieejamā vidē. Continue reading

ENDOMONDO Challenge – neesi Ziemassvētku sēne

Pirms Ziemassvētkiem sēdējām ofisa kafejnīcā ar darba kolēģiem un spriedām, kā mēs katrs pavadīsim brīvdienas, kas šogad izdevušās pamatīgi garas. Visādas tēmas tika liktas galdā, visādas idejas. Un viena no tām man pieķērās – kā būtu, ja mēs darba kolektīvam uzorganizētu nelielu sacenšanos par to, kurš vairāk kCal nodedzinās pa svētku brīvdienām. Runāts – darīts – pēc 30 min es uztaisīju ENDOMONDO challenge, uzrakstīju noteikumus un izsūtīju visiem uzaicinājumu piedalīties. Challenge notiek no 21.12.2013-12.01.2014 un piedalās jau 16 cilvēki. Daži uzaicinātie nepiedalās, bet tas ir ok – nevar šādos gadījumos sagaidīt 100% atdevi.

Pašlaik ir pagājušas jau gandrīz 2 nedēļas un es esmu ļoti patīkami pārsteigts, cik lielu atsaucību kopumā šis pasākums ir pašlaik izpelnījies. Statistika rāda, ka uz šo brīdi mēs pa visiem kopā esam salasījuši jau >40’000 kCal (tas ir pa visādiem sporta veidiem kopā), vairāk par 4.5 dienām sportots, >400km jau noieti un noskrieti! Vai nav lieliski! Ļoti ceru, ka dažiem šī vienreizējā iniciatīva varētu izvērsties par pozitīvo rutīnu, ko ik pa laikam individuāli paturpināt. 

Un kas man sagādā īpašu prieku – tās ir pāris manas darba kolēģītes no citas valsts (Ukrainas), kas arī aktīvi iesaistījušās sacensībās un ik dienas noiet pa vairākiem km, ko atbilstoši ļauj savai Endomondo aplikācijai piereģistrēt. Ziniet, ir grūti vadīt ģeogrāfiski izkliedētu komandu, nav iespējams katru rītu viņiem visiem pateikt labrīt, iedot pozitīvu pliķi pa plecu, kad kaut kas labs izdarīts, nav iespējams katru dienu pusdienas paēst kopā un tāpēc ļoti grūti ir noturēt cilvēciskās attiecības. Un tomēr – tas ir ļoti svarīgi, jo ja nav attiecību, tad paliek pliks un sauss ciparu bizness. Un tas vairs nav tik interesanti. Tāpēc es ceru, ka šī sacensība mūs visus kaut nedaudz, bet tomēr satuvinās arvien vairāk. Arī tos, kas ikdienā strādā tālu projām citās valstīs, un tomēr ir daļiņa no manas komandas!

Image

Rezultātus skatīsim Janvāra vidū!