Gājām forelēs, aizgājām līdakās

Pienāca saulains Svētdienas rīts. Zilās debesis pilnas baltu, lielu mākoņu. Nevar gulēt. Kāja pār gultas malu, mute nomazgāta, un tipiņu tapiņu uz virtuvi. Uzlieku kafiju savā mīļajā espresso kanniņā, un eju modināt Pauli. “Jābrauc forelēs!”. Viņš piekrīt ar, sāk ģērbties. Zvanu brālim: “Nu, tad braucam? Tiekamies XXX ap 11:00” – “Nu nesteidzies, labāk 11:30”. Viņš jau mani pazīst, kad esmu par kaut ko safanojies, tad mans laika tecējums paātrinās vairākkārt un enerģija plūst pārpārītēm.

Sataisam spiningus, pārsnieam pavadiņas un Paulis iziet dārzā pamētāt vizuli, lai ieprovētu roku, kā lido, kā tinas. Tādā foreļu copē viņš vēl ne reizi nav bijis. Garāžā atrodu brāļa gumijbikses, ko lieku Paulim piemērīt – viņš praktiski pazūd aiz tām, nedaudz par garu 😀 Bet īsākas jau neražo, bērni jau neiet forelēs. Nekas, derēs, svarīgākais jau nav skats, bet funkcija. 

Īsi par Siguldas Kausa maču orientēšanās sportā

1.diena

Šodien notika subj. Bija smagi. Pirmkārt jau mežs, kas izvēlēts sacensībām, ir viens no Latvijas sarežģītākajiem. Otrkārt ārā svelme (Latvijas griezumā) +33. Bet, lai arī smagi, sacensības bija interesantas un cīņa ar sevi pašu bija patiesi aizraujoša. Orientēšanās bieži vien ir jācīnās ar sevi, jo konkurentus tu apkārt neredzi. Tāpēc diskusija par “nu tagad bikiņ lēnāk”, vai “šitajā kalnā es kāpšu nevis skriešu”, vai “stulbie zari, visu laiku pa kājām” utml sit augstu vilni J

Guļamtīklošana ar bērniem (hammock -ing)

Kādā agrā pavasara rītā, mostoties savā siltajā, mīkstajā gultā, ieelpoju pieelpotās guļamistabas gaisu, un man radās doma, ka vajag pamēģināt gulēt ārā. Ne jau teltī, bet pilnīgi ārā, kur zvaigznes redz. Un vajag šo arī puikām parādīt. Man vispār patīk dažādas iemaņas puikām ierādīt. Iemaņu man nav īpaši daudz. Nemāku gultas un galdus taisīt, nemāku motociklus remontēt. Noteikti varētu iemācīties, bet nekad nav bijusi griba. Tāpēc pārsvarā iemaņas man saistītas ar dabas pētniecību, vides un novadpētniecību, kā arī prieka baudīšanu brīvdabā ļaujot savam ķermenim cauraust visas vides parādības, kādas nu Dievs mums devis – ūdeni, zemi, vēju, zāli, mežu, torņus, džungļus un purvus. Un cilvēku veidotos džungļus, dažkārt. Un visu citu, ko nepieminēju. Bet labāk kaut kādas iemaņas, nekā nekādas.

Tad nu pienāca vasara, un vienu vakaru es devos uz veikalu pēc šūpuļtīkla / guļamtīkla (angliski: hammock). Iegādājos 3gb veikalā “Ceļotājs”. Tur viņiem izvēle starp dažādiem modeļiem. Paņēmu tādus, kas likās ērti, un ar moskītu tīklu. Izrādās tā ir baigā fīča, jo jūnija agrajās naktīs, vai guļot pie mitrām vietām un ūdeņiem, mušņiki nekādu baudu neļaus izjust, ja nebūs iespēja gulēt moskītiem nepieejamā vidē.

Kā es paņēmu 2tro vietu Latvijas Čempionātā garajā distancē

2015.gada 17.maijs. Nītaure. Latvijas Čempionāts Orientēšanās sportā, garā distance.

Tie, kas nodarbojas ar orientēšanās sportu, tie zina, ko nozīmē Garā Distance. Un vēl labāk tie zina, ko nozīmē Nītaure. Savukārt tie, kas ar šo sporta veidu nav uz “jūs” vai “tu”, tiem, salīdzinājumā, varētu teikt, ka Garā Distance ir skrējēju pusmaratons, bet Nītaure ir “Stipro Skrējiens” mežā. Šis raksts ir domāts tiem, kam patīk orientēšanās sports, un arī tiem, kas nekad neko tādu nav darījuši un vēlas uzzināt, kā tad tas ir – skriet pa mežu ar karti un ātrumā aprēķināt milzum daudz kombināciju, risinājumu un variantu, lai beigu beigās galā nokļūtu pirmais. Tā kā orientēšanās sportu nofilmēt ir grūti, un pat, ja kaut ko tomēr mežā filmē, tad tās parasti ir tikai atsevišķas epizodes. Kāds labāk redzams KP. Tas ir kā skatīties piedzīvojumu filmas treileri, kur saliktas tikai pašas neinteresantākās vietas, bet interesantākās izgrieztas, lai par intrigu un specefektiem, un scenāriju neviens nekad neuzzinātu, kamēr vien pats neapmeklēs to “filmu” klātienē. Tieši tāpēc arī TV nekad nespēs parādīt patieso orientēšanās sacensību azartu un reālos pārdzīvojumus. Tos ir jānāk baudiet pašiem, mežā. Un tātad.

Pirms starta. Autostāvvieta.

Amatas taka ziemā

Maršruts: Tilts pār Amatu pie Kārļiem – Zvārtes iezis – Kārļi – Tilts pār Amatu pie Kārļiem

Distance: 16.5km, 3.5h

GPX: https://www.endomondo.com/workouts/454438823/461135

Dalībnieki: Valdis, Jēkabs, Grēta

Ekipējums: pārgājienu zābaki, T-krekls, flīcītis, ziemas jaka, cepure, cimdi, mugursoma

Foto: iPhone

Pārtika: tēja termosā, 1 apelsīns, 2 smalkmaizītes, āboli, mazā pica sunim, ūdens

Maršruts: Kārļu tilts – Zvārtes iezis – Kārļi – Kārļu tilts

Šis ir viens no maniem mīļākajiem pārgājienu maršrutiem Latvijā. Iemesli tam ir vairāki, bet galvenokārt tas man patīk dēļ upes nepārtrauktās šalkas, dziļajiem mežiem, pilnīgā klusuma (ja neskaita upes skaņas) nu un, protams, dēļ iespējas taisīt apļveida gājienu.

Kopīgais kāpums distancē nav liels, jo pārsvarā maršruts ved gar upi, ar pāris izņēmumiem, kur ir jāuzrāpjas kādas kraujas virsotnē. Tādas, ja pareizi atminos, visas distances garumā ir 2 vai 3. Apskatot GPX Endomondo var redzēt, ka viss pārgājiens gar upi ved līdzeni lejup no kalna (izņemot jau iepriekš minētos pāris kalniņus), bet tad, kad ir jāatgriežas atpakaļ uz auto, no Zvārtes ieža līdz pat Kārļiem ved nemitīgs kāpums.

Vairāk par pašu Amatas taku var izlasīt šeit: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/amatas_geotaka/

Takas sākums ir ļoti kalnains

Melturi – Piebalga ar velo

Man nāsīs iesitās dzestrs rīta gaiss, kas bija tikko nakts salnu svaidzināts un rīta saules mitrināts no zemes tvaikiem. Izgāju no mājas enerģijas pārņemts, nedaudz steidzoties, jo šādos brīžos vienmēr kaut ko nākas piemirst un tad skriet atpakaļ. Arī es skrēju – pēc velosipēda, pēc somas, pēc ceptajām maizītēm, kas silti iepakotas gaidīs otro brokastu kārtu, un pēc remonta komplekta, kas, cerams, nebūs vajadzīgs. Šodien ir cits mērķis. Nevis remontēšana. Bet pumpēšana. Muskuļu pumpēšana svaigos gaisa litrus caur sevi laižot.

Devos uz staciju, tur satiku abus pārējos nemiera garus, kas piekrituši šodienas piedzīvojumam. Tas, kas dzīvo vistuvāk, visbiežāk arī ierodas pēdējais, un es šodien nebiju izņēmums. Jau vēl pārsimt metru no stacijas esam, redzēju, ka pārbrauktuves snuķis ir nolaidies un gaida vilcienu, kas lēni gāzelēdamies man pabrauca garām, kad vēlējos tikt pāri sliedēm. Piebraucu pēdējais. Biļetes man kabatā no vakardienas un tāpēc, fiksi pamādams un apsveicinādamies ar draugiem, devos pie vilciena šņācošā dibengala, lai steberētu no paaugstinātā Siguldas stacijas perona savu dzelzs rumaku iekšā šņācošajam vilcienam. Viņš mani tipiski sev sagaidīja. Ar negaidītu, un vienmēr tieši negaidītu gaisa nopūšanos. Kaut kur no apakšas. Nekad nevar saprast, no kurienes viņš tos pūtienus pūsdams izpūš.

Gāzelēdamies, lēni lēni kā milzu šūpulī sākām kustēties. Un kustējāmies līdz kamēr durvis, pēc pamatīgi lēnas gāzelēšanās, šņācoši 3x atvērās. Pie trešās reizes mēs lecām ārā. Tā izlekšana tāda nedaudz augstlēkšana šoreiz sanāca, jo Melturos jau perons ir tikai pirmajam vagonam, bet visiem pārējiem no vagona līmeņa līdz zemei ir vai pusotrs metrs. Un šņācošais gāzelētājs aizgāzelējās lēnām uz Cēsīm, atstādams mūs vienus stacijā.

Sākām braukt. Faktiski braukšana drīzāk tiecās uz nešanos, nu tādu, kur tu spied un spied un centies panākt neesošu priekšā skrienošu mērķi, jo adrenalīns un sagaidāmie pārbaudījumi tevī kūsāt kūsā un rada ķīmisko kokteili, kas muskuļos dzen skābekli un velk ogļskābo ārā, ar spēku.

ENDOMONDO Challenge – neesi Ziemassvētku sēne

Pirms Ziemassvētkiem sēdējām ofisa kafejnīcā ar darba kolēģiem un spriedām, kā mēs katrs pavadīsim brīvdienas, kas šogad izdevušās pamatīgi garas. Visādas tēmas tika liktas galdā, visādas idejas. Un viena no tām man pieķērās – kā būtu, ja mēs darba kolektīvam uzorganizētu nelielu sacenšanos par to, kurš vairāk kCal nodedzinās pa svētku brīvdienām. Runāts – darīts – pēc 30 min es uztaisīju ENDOMONDO challenge, uzrakstīju noteikumus un izsūtīju visiem uzaicinājumu piedalīties. Challenge notiek no 21.12.2013-12.01.2014 un piedalās jau 16 cilvēki. Daži uzaicinātie nepiedalās, bet tas ir ok – nevar šādos gadījumos sagaidīt 100% atdevi.

Pašlaik ir pagājušas jau gandrīz 2 nedēļas un es esmu ļoti patīkami pārsteigts, cik lielu atsaucību kopumā šis pasākums ir pašlaik izpelnījies. Statistika rāda, ka uz šo brīdi mēs pa visiem kopā esam salasījuši jau >40’000 kCal (tas ir pa visādiem sporta veidiem kopā), vairāk par 4.5 dienām sportots, >400km jau noieti un noskrieti! Vai nav lieliski! Ļoti ceru, ka dažiem šī vienreizējā iniciatīva varētu izvērsties par pozitīvo rutīnu, ko ik pa laikam individuāli paturpināt. 

Un kas man sagādā īpašu prieku – tās ir pāris manas darba kolēģītes no citas valsts (Ukrainas), kas arī aktīvi iesaistījušās sacensībās un ik dienas noiet pa vairākiem km, ko atbilstoši ļauj savai Endomondo aplikācijai piereģistrēt. Ziniet, ir grūti vadīt ģeogrāfiski izkliedētu komandu, nav iespējams katru rītu viņiem visiem pateikt labrīt, iedot pozitīvu pliķi pa plecu, kad kaut kas labs izdarīts, nav iespējams katru dienu pusdienas paēst kopā un tāpēc ļoti grūti ir noturēt cilvēciskās attiecības. Un tomēr – tas ir ļoti svarīgi, jo ja nav attiecību, tad paliek pliks un sauss ciparu bizness. Un tas vairs nav tik interesanti. Tāpēc es ceru, ka šī sacensība mūs visus kaut nedaudz, bet tomēr satuvinās arvien vairāk. Arī tos, kas ikdienā strādā tālu projām citās valstīs, un tomēr ir daļiņa no manas komandas!

Rezultātus skatīsim Janvāra vidū!

Geo-Travel

Prieks par jums!
—–

Location: Latvia
filki found Swiss clock in Sigulda (Traditional Cache) at 7/16/2013

Log Date: 7/16/2013
#3482 16:57
Found it during our holiday called Expedition Baltica. Our trip last 15 days and we traveled more than 4600 kilometres through Poland, Lithuania, Latvia and Estonia, visited many interesting places, seen beautiful nature, met really nice people and found lot of interesting caches. For all the time we had beautiful weather, which was a little bit strange in the Baltics 🙂 We also enjoyed swimming in the lakes and in the sea, sometimes thanks to the caches on this places. I’m sorry for this summary log, it is really difficult to remember all caches that we have visited. Anyway, thanks for this cache and greetings from Czech Republic!

Visit this log entry at the below address:
http://coord.info/GLBJPM8B

Visit Swiss clock in Sigulda
http://coord.info/GC2RX2D

Profile for filki:
http://coord.info/PR21Z8C

MRPT

Es beidzot to pabeidzu! Tas prasīja pamatīgi daudz laika (2 pilnas dienas), sviedrus un cītību. Mega Riga Power Trail ir notīrīts no manas kartes! (gandrīz, jo šodien vēl viens slēpnis tika publicēts, pie tās pašas sērijas 🙂 + vēl KNAGIS FINAL palicis, bet tur alpīnisma iekārtas nepieciešamas).

MRTP uzvarēts!

Tie, kas nezina, kas ir PowerTrail, mēģināšu paskaidrot. Ir slēpņi. Parasti tās ir kastītes vai cita veida konteineri, kas satur viesu grāmatu un ir noslēpti kādās vietās, kur ir iedotas GPS kordinātas un tad tev ir jāiet un tie jāatrod. Geocaching PowerTrail ir arī tās pašas kastītes, tikai ļoti daudz un izvietotas pa noteiktu maršrutu. Dažkārt PT veido kādus zīmējumus dabā (piemēram, Alien PT: http://coord.info/GC253ZN Alien PT karte), dažkārt seko kādiem ceļiem vai takām, kā Amatas upes taka http://coord.info/GC3M9RC Vai arī dažkārt vienkārši izvadā pa skaistu priežu mežu. Tas ir Mega Riga Power Trail. Tas sākas un beidzas pierīgas mežos un kopumā ir ap 40km maršruts, ko var veikt ar kājām vai ar velo vai ar auto. http://coord.info/GC4ARG1

Esam klāt. Lauki.

Atbraucām. Tā pakošanās gan reāli visus spēkus izsūc. Karīna ir dienas varone – sapakoja līdzi ēdamos, drēbes, traukus, bļodas utml ļoti vajadzīgas lauku lietas. Lai ar famīliju uz nedēļu aizbrauktu pa laukiem padzīvoties, pekales līdzi it kā uz visu laiku ar visu māju mēs pārvāktos, jo visiem 6 jābūt līdzi gultas veļai, plānajām drēbēm, biezajām, lietus arī, peldlietām, gumijniekiem, pamperiem utml. Vēl lasāmgrāmatām, galdautiem, radio. Sarakstu varētu turpināt. Bet beigu beigās esam klāt. Un vēl ar puslīdz veseliem nerviem 🙂